Sevis un savas ģimenes pasargāšana

1. Kā ierobežot piekļuvi bērniem nevēlamam interneta saturam?

Internetā ir vairākas pamācības, kā uzstādīt satura filtrus gan datorā, gan telefonā. Meklē tās mājaslapā drossinternets.lv.

2. Ko internetā nedrīkst darīt bez vecāku atļaujas?

Bez vecāku atļaujas nevajadzētu reģistrēties sociālajos tīklos, iepirkties un publicēt informāciju, kas viņiem varētu nepatikt. Vienmēr, pirms kaut ko internetā gribi darīt, aprunājies ar vecākiem. Ja viņi paši aktīvi izmanto internetu – viņiem var būt arī vairāki vērtīgi ieteikumi.

3. Vai ir tāda lietotne, kur var reģistrēties bērni, kas bērniem būtu tiešām droša un kas būtu arī pie reizes izglītojoša?

Bērniem paredzētu izglītojošu lietotņu ir ļoti daudz, tomēr vienmēr jālasa lietošanas noteikumi gan par vecuma, gan citiem izstrādātāja ieviestiem ierobežojumiem. Neviena lietotne nav droša, ja bērns to lieto ilgstoši un bez uzraudzības. Lai izvairītos no riskiem, vecākiem vienmēr ir jāuzrauga bērna aktivitātes internetā un lietojot mobilo tālruni. Noderīgas vietnes meklē mājaslapā drossinternets.lv.

4. Kā izvairīties no maniakiem un pedofiliem un ko darīt, lai internetā mani nevarētu izsekot?

Par interneta izmantošanu ir jārunā ar vecākiem. Jādomā, kādos portālos un mājaslapās tu sēdi. Līdzīgi kā uz ielas nesarunājies ar svešiniekiem, to nevajadzētu darīt arī internetā. Ja pamani kādu aizdomīgu rīcību – vērsies pie vecākiem pēc padoma. Noteikti nevajag publicēt informāciju par sevi – vai tās būtu tavas bildes, vai ieraksti, kas atklāj tavu atrašanās vietu. Vēl labāk – padari savu profilu pieejamu tikai draugiem, tad būsi drošs, ka svešinieki tev nesekos. Vienmēr lieto privātuma un drošības uzstādījumus.

5. No cik gadiem var sākt kaut ko darīt internetā?

Viss atkarīgs no tā, kādiem mērķiem tu to dari. Ja pirmsskolas vecuma bērni izmanto internetu, lai apgūtu valodu un spēlētu izglītojošas spēles, tad tajā nav nekā slikta. Ja runā par sociālajiem tīkliem, tad tiem ir vecuma ierobežojums, kurus neizdomā tāpat vien, un tos vajadzētu ievērot. Kā un kādiem mērķiem lietot internetu – tev var palīdzēt mājaslapa drossinternets.lv.

6. Cik reāli, ka mani kāds vēro caur planšetes kameru? Vai tiešām labāk ir aizlīmēt to ciet, pat ja neesmu nekāda modele vai augsta amatpersona?

Praktiski šāda novērošana ir iespējama, bet reāli gadījumi ir ļoti reti. Īpaši aktuāli tas var būt, ja ierīcē iekļūst vīruss, bet no tiem pasargāties ne vienmēr izdodas. Ja ir šaubas par drošību, labāk kameru aizlīmēt.

7. Kā pareizi (droši) pieslēgties WiFi publiskās vietās? Zinu, ka nevajadzētu iet mājaslapās, kur jāievada paroles, it īpaši internetbankās, bet varbūt ir kādas programmas, kas pasargā no manu datu nočiepšanas?

Pirmkārt, vienmēr izvēlies pazīstamus tīklus, piemēram, Lattelecom bezmaksas publiskā tīkla nosaukums ir “Lattelecom free”. Ja esi kafejnīcā – pajautā, vai tas WiFi, kam gribi pieslēgties, ir viņu, nevis viltus uzstādīts. Un atceries – ja esi pieslēdzies publiskajam WiFi – neizmanto internetbanku un neveic maksājumus – to labāk darīt mājās savā tīklā. Taču, ja publisko internetu izmantosi, lai sazinātos ar draugiem, apskatītos ziņas portālos vai sabiedriskā transporta kustības sarakstu, tev nav jāuztraucas.

8. Kā pasargāties no hakeriem, un ko viņi sliktu var izdarīt ar informāciju, kas atrodas manā datorā, telefonā utt.?

Internets ir jāizmanto atbildīgi – jādomā sarežģītas paroles un vismaz reizi 3 mēnešos tās jānomaina. Tev nevajadzētu vērt vaļā e-pasta sūtījumus un sociālo tīklu ziņas no svešiniekiem, kā arī vairies no mājaslapām, kuras nepazīsti un kurās jūties nedroši. Regulāri pārbaudi datoru un telefonu ar antivīrusu programmu. Turklāt vienmēr pārliecinies, ka tā ir legāla, nevis viltus programma. Tu nekad nevari zināt, ko hakeri var izdarīt ar tavu informāciju, taču tas noteikti nav nekas tāds, kas būtu jāizmēģina vai jāpārbauda.

Ja vīruss ir iegūts un antivīruss nespēj to novērst, drošākais variants ir atjaunot sistēmu.

Nomaini paroles – ne tikai datoram un mobilajām ierīcēm, bet arī visiem tiešsaistes kontiem. Nedari to uzlauztajā datorā, izmanto ierīci, par kuras drošību esi pārliecināts.

Svarīgākais solis, ko vari veikt savai aizsardzībai, ir regulāri sagatavot rezerves kopijas. Bieži gadījumos, kad esi uzlauzts, vienīgais veids, kā atgūt savus datus, ir atjaunot tos no rezerves kopijām. Ja jūties kaut kā apdraudēts, ziņo par incidentu attiecīgajām tiesībsargājošajām iestādēm.

Kā pasargāties no hakeriem – lasi: https://www.esidross.lv/wp–content/uploads/2016/04/OUCH–201604_lv.pdf

9. Ko nekādā gadījumā nevajadzētu likt internetā?

Personīgu informāciju, ko kāds varētu izmantot ļaunprātīgi, apkaunojošas savas vai draugu bildes. Internetā nevajag nevienu aprunāt un apmelnot. Tāpat nevajadzētu darīt neko tādu, ko tu nedarītu dzīvē – sevis, draugu vai ģimenes dēļ.

10. Ja es saku, ka man ir 18, bet reāli nav 18, un tā es apskatu fotogrāfijas, kurām ir vecuma ierobežojums (tām nav jābūt TĀDĀM bildēm, tās var būt arī šausminošas), – kas notiek?

Internetā nevajadzētu melot par savu vecumu. Šādos gadījumos tev neviens neko nevar aizliegt, bet padomā – vai tev tiešām tas ir vajadzīgs? Ieraudzītais tevi var ļoti spēcīgi iespaidot – šokēt, tu vari sajusties slikti, un vēl ilgi tevi nomāks domas par redzēto.

11. Ko darīt, ja esmu pieļāvis kļūdu un slepena fotogrāfija vai video ir nonācis krāpnieku rokās un šie cilvēki mani šantažē?

Runā ar vecākiem un sazinies ar speciālistiem, noteikti nemēģini tikt galā pats. Ja kautrējies no vecākiem, sazinies ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju pa telefonu 116111 – viņi ieteiks, ko darīt.

1) Nekad nepakļaujies draudiem

2) Pārtrauc jebkāda veida saziņu ar izspiedēju

3) Bloķē viņam pieeju visiem saviem sociālo tīklu kontiem

4) Izdzēs vai deaktivizē visus savus sociālo tīklu kontus, kurus lietoji saziņai ar izspiedēju

5) Nemaksā prasīto naudu

6) Izstāsti uzticamam pieaugušajam, kas ir noticis

7) Ziņo drossinternets.lv vai Valsts policijai

12. Cik droši ir uzglabāt datus, bildes, dokumentus u.tml. informāciju mākonī (piemēram, Dropbox vai Icloud)?

Datu uzglabāšana mākonī ir droša, ja tu zini, kas ir pakalpojuma sniedzējs, un esi pārliecināts, ka viņš rūpējas par šīs informācijas drošību. Datus glabāt mākonī ir drošāk nekā datorā, jo dators var pazust, cietais disks sabojāties un visa informācija pazust. Vislabāk, protams, informāciju glabāt vairākās vietās – tas var būt arī ārējais cietais disks, taču arī tad tā būtu jāpasargā ar parolēm. Piemēram, Lattelecom piedāvā līdz pat 10 GB uzglabāt datus bez maksas portālā e-dati.lv.

13. Vai Hangouts ir drošs?

Ļoti bieži dažādu resursu drošība ir atkarīga no to lietošanas paradumiem. Ja neesi pārliecināts vai tā ir droša, labāk neizmanto!

14. Vai ir iespējams uzlauzt Gmail profilu, kuram ir 2step verification?

Viss ir atkarīgs no tā, cik laika esi veltījis, lai izveidotu sev pietiekami drošu aizsardzību.

15. Kā droši noskatīties filmu online?

Šobrīd Latvijā ir pieejamas platformas, kur var skatīties dažādas filmas un seriālus.

Piemēram, aplikācijā Shortcut to var darīt par fiksētu mēneša maksu. Ir arī dažas filmas, kas pilnā garumā pieejamas YouTube. Galvenais – izvēlies drošas mājaslapas un aplikācijas.

16. Kā pārliecināties, ka Pokemon Go nezog manus datus, ja tas var piekļūt manam Google kontam?

To var atbildēt tikai aplikācijas veidotāji, taču, ja tevi kādreiz māc bažas, ka sniegtā informācija nav drošībā, – padomā, cik ļoti tev tiešām to vajadzētu kādam dot. Lai lietotāji varētu parūpēties par savu vai sava bērna drošību, Pokemon Go piedāvā privātuma un drošības iestatījumus.