Dodoties ārā pa mājas durvīm tālākā vai tuvākā pastaigā, mēs neapzināti galvā veicam atzīmes iedomu sarakstā: vai ūdens krāns ir aizgriezts, gludeklis izslēgts, logs aizvērts utt. Tāpat ir ar virtuālo telpu. Ir virkne jautājumu, uz kuriem atbildot, varam izvērtēt, cik droši un pasargāti, kā arī zinoši mēs esam kibertelpā.

Visbiežāk mēs satraucamies un pievēršam uzmanību, kad medijos vai portālos lasām par kādu jaunu incidentu, datu vai naudas summas izkrāpšanu. Mūs gluži cilvēcīgi sāk mākt bažas, vai tik mēs arī neesam kādu ļaundaru potenciālie upuri? Vai varbūt esam, bet to nenojaušam? Kā to noskaidrot?

Šeit esam apkopojuši būtiskākās ‘palīgā’ saites – vietnes, kurās pārliecināties, vai jūsu izvēlētais interneta veikals ir drošs, vai gadījumā jūsu parole jau nav nonākusi ļaundaru rokās, vai ļaundaru nošifrētos datus iespējams atšifrēt, kā arī vai konkrētais Bitcoin naudas maciņš nepieder ļaundariem.

Viltus tiešsaistes veikali

Iepirkšanās viltus tiešsaistes veikalos ir aktuāla problēma visu laiku, bet jo īpaši svētku laikā, kad steiga ņem virsroku pār veselo saprātu. Ļaundari izmanto cilvēku uzticību, steigu, vēlmi iegūt kāroto lietu un ietaupīt.

Tāpēc pirms veicat pirkumu, pārliecinieties, vai tiešsaistes veikals ir uzticams, ievadot tā adresi šajā vietnē: https://www.scamadviser.com/

Nozagta parole

Jebkurai viedierīcei, lietotnei un vietnei būtu jābūt aizsargātai ar drošu unikālu paroli. Rezultātā mums katram šo paroļu ir gana daudz, un atcerēties tās visas ir izaicinājums, ja vien nelietojam paroļu pārvaldnieku. Lai sev atvieglotu dzīvi, bieži vien izvēlamies pārāk vienkāršas paroles vai vairākām vietām lietojam vienu un to pašu paroli. Bet diemžēl ļaundari to izmanto, izstrādājot algoritmus, kas paredzēti vienkāršu paroļu minēšanai, vai pielietojot pikšķerēšanas uzbrukumus sarežģītāku paroļu iegūšanai, lai vēlāk mēģinātu tās izmantot populārās tīmekļa vietnēs un lietotnēs.

Tāpēc iesakām ne tikai regulāri mainīt paroles un izvairīties no pikšķerēšanas uzbrukumiem, bet arī reizi pa reizei pārbaudīt, vai jūsu lietotās paroles tomēr nav nonākušas ļaundaru rokās. To var ērti izdarīt šajā vietnē: https://monitor.firefox.com/

Saņemts paziņojums par sašifrētiem datiem

Nereti esam dzirdējuši, ka kāds paziņa vai kolēģis ir saņēmis inficētu e-pasta pielikumu, kuru atverot, tam visi dati datorā tiek sašifrēti. Datu atgūšanai ļaundaris prasa izpirkuma maksu kriptovalūtā. Lielākoties šie uzbrukumi ir automatizēti – pēc nejaušības principa šādus inficētus e-pastus izsūta programmas-roboti. Tā kā šie uzbrukumi parasti netiek mērķēti uz konkrētu personu, tad jūs neesat viens un, iespējams, konkrētais izspiedējvīruss ir jau pazīstams un atšifrēšanas atslēga ir pieejama. Šādās situācijās ir iespēja atgūt sašifrētos datus vai bloķētās sistēmas, nemaksājot izpirkumu.

Tādēļ pirms ļaujaties izmisumam un neapdomīgai rīcībai, iesakām pārbaudīt, vai konkrētajam vīrusam nav pieejama atšifrēšanas atslēga šajā vietnē: https://www.nomoreransom.org/

Virtuālās valūtas “Bitcoin” maciņi

Digitāls laikmets, digitāla valūta – izklausās jauki. Tomēr arī šeit ļaundari neguļ, veidojot savus maciņus un novirzot jūsu naudiņu savās kabatās.

Tādēļ pirms skaitīt savu naudiņu uz kādu bitcoin maciņu, vai nu bailēs par kompromitējošu materiālu publiskošanu vai kādu piesolītu labumu gūšanai, aicinām pārliecināties, vai konkrētais maciņš jau nefigurē kādā paziņojumā par krāpšanu. To ērti var izdarīt šajā vietnē: https://www.bitcoinabuse.com/

Bīstamas mājaslapas

Latvijas interneta lietotājus regulāri skar kampaņveidīgas krāpnieciskās aktivitātes – viltus vietnes bankas kontu, e-pasta vai sociālo tīklu piekļuves datu izkrāpšanai, kā arī vīrusu izplatīšanai kibertelpā.

CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši DNS ugunsmūri - bezmaksas rīku, kurš pasargā no kiberapdraudējumiem, kā piemēram, ļaunatūras lejupielādes bloķēšana, tādējādi novēršot lietotāju piekļūšanu bīstamajiem resursiem un pārvirzot tos uz drošu brīdinājuma vietni (landingpage). Kā jebkurš risinājums, šis pakalpojums nesniedz 100% aizsardzību, taču lieliski papildinās citus risinājumus vai būs neatsverams atbalsts, ja tiks izvēlēts kā vienīgais risinājums.

Piedāvājam ikvienam izmantot šo bezmaksas pakalpojumu savai aizsardzībai kibertelpā. Viegli lietojamas soli-pa-solim instrukcijas, kā uzstādīt DNS ugunsmūri savā iekārtā: https://dnsmuris.lv/

Palīgā!

Ja tomēr ir noticis uzbrukums un esat cietis, tad noteikti aicinām neklusēt un nesamierināties, bet vērsties pie atbildīgajām institūcijām.

Ja nezināt vai neesiet pārliecināti, pie kā var vērsties, esam apkopojuši būtiskāko atbildīgo iestāžu kontaktus: https://cert.lv/lv/kontakti/noderigi-kontakti

0 komentārs “Drošībai – palīgā saites!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *