digiTuvi StarFM rubrika | #11 sērija – Pārbaudi savas kiberprasmes arī Tu!
StarFM raidījuma #digiTuvi 6. sezonas 11. sērijā piedalījās CERT.LV kiberdrošības eksperte Dana Ludviga, kura iepazīstināja ar aktuālākajiem kiberdraudiem, platformu Kibertests.lv un sniedza praktiskus ieteikumus drošākai digitālajai ikdienai.
Lai gan sabiedrības zināšanas par kiberdrošību pakāpeniski uzlabojas, ar tām vien nepietiek. CERT.LV veiktā aptauja rāda, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji zina kiberdrošības pamatprincipus, taču praksē tos ne vienmēr ievēro.
Lai palīdzētu stiprināt sabiedrības zināšanas un veicinātu drošākus digitālos paradumus, izveidota platforma Kibertests.lv. Tajā ikviens var pārbaudīt savas zināšanas par kiberhigiēnu – parolēm, divfaktoru autentifikāciju, krāpnieciskām īsziņām un e-pastiem, VPN izmantošanu, rezerves kopijām, rīcību incidentu gadījumā un citām ikdienā svarīgām tēmām.
Platforma ir noderīga ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem. Organizācijas var izveidot unikālu kodu saviem darbiniekiem un pēc testa saņemt anonimizētu pārskatu par kopējo zināšanu līmeni, kas palīdz identificēt jomas, kurās nepieciešamas papildu apmācības. Savukārt izglītības nozarei pieejami specializēti testi datorikas skolotājiem, izglītības pārvalžu darbiniekiem, kā arī pamatskolu un vidusskolu pedagogiem.
Dana Ludviga uzsver, ka līdztekus zināšanu pilnveidošanai būtiski ir sekot līdzi arī aktuālākajām krāpniecības tendencēm. Šobrīd īpaši izplatītas ir Booking.com krāpniecības shēmas, kurās tiek sūtīti viltus paziņojumi par maksājuma problēmām vai rezervācijas apstiprināšanu, mudinot cilvēkus atkārtoti ievadīt savus maksājumu datus. Savukārt iepriekš plaši tika izmantoti CSDD un citu valsts iestāžu nosaukumi, izsūtot viltus īsziņas un e-pastus par it kā piemērotiem sodiem.
Eksperte aicina piesardzīgi izturēties arī pret šķietami izdevīgiem darba piedāvājumiem. Nereti krāpnieki nosūta it kā darba līgumu, taču patiesībā lietotājs ar Smart-ID apstiprina kredīta noformēšanu. Tāpat piesardzība jāievēro gadījumos, kad zvanītājs uzdodas par valsts iestādes vai uzņēmuma pārstāvi un pieprasa personas vai bankas datus. Šādās situācijās sarunu ieteicams pārtraukt un informāciju pārbaudīt oficiālajos saziņas kanālos. Dana Ludviga atgādina, ka oficiālie valsts paziņojumi iedzīvotājiem ir pieejami e-adresē vai portālā Latvija.gov.lv.
Ja radušās aizdomas, ka esat kļuvis par kiberkrāpnieku upuri, jārīkojas nekavējoties. Ja apdraudēti bankas dati vai zaudēti finanšu līdzekļi, vispirms jāsazinās ar banku, lai bloķētu karti vai apturētu darījumu (ja tas ir iespējams), par incidentu jāziņo arī Valsts policijai. Savukārt CERT.LV palīdz izvērtēt situāciju, identificēt iespējamos papildu riskus un sniedz ieteikumus turpmākajai rīcībai.
Drošību nenodrošina tikai zināšanas, to nosaka ikdienas paradumi. Unikālas paroles, divfaktoru autentifikācijas izmantošana, piesardzība pret aizdomīgām ziņām un kritiska attieksme pret jebkuru negaidītu pieprasījumu ir vienkāršākie, bet efektīvākie veidi, kā sevi pasargāt. Tā kā krāpnieki bieži cenšas radīt steidzamības sajūtu un mudina rīkoties nekavējoties, svarīgākais princips ir nesteigties un vienmēr pārbaudīt informāciju.
StarFM raidījuma #digiTuvi 6. sezonas 11. sērijā piedalījās CERT.LV kiberdrošības eksperte Dana Ludviga, kura iepazīstināja ar aktuālākajiem kiberdraudiem, platformu Kibertests.lv un sniedza praktiskus ieteikumus drošākai digitālajai ikdienai.
Lai gan sabiedrības zināšanas par kiberdrošību pakāpeniski uzlabojas, ar tām vien nepietiek. CERT.LV veiktā aptauja rāda, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji zina kiberdrošības pamatprincipus, taču praksē tos ne vienmēr ievēro.
Lai palīdzētu stiprināt sabiedrības zināšanas un veicinātu drošākus digitālos paradumus, izveidota platforma Kibertests.lv. Tajā ikviens var pārbaudīt savas zināšanas par kiberhigiēnu – parolēm, divfaktoru autentifikāciju, krāpnieciskām īsziņām un e-pastiem, VPN izmantošanu, rezerves kopijām, rīcību incidentu gadījumā un citām ikdienā svarīgām tēmām.
Platforma ir noderīga ne tikai privātpersonām, bet arī uzņēmumiem. Organizācijas var izveidot unikālu kodu saviem darbiniekiem un pēc testa saņemt anonimizētu pārskatu par kopējo zināšanu līmeni, kas palīdz identificēt jomas, kurās nepieciešamas papildu apmācības. Savukārt izglītības nozarei pieejami specializēti testi datorikas skolotājiem, izglītības pārvalžu darbiniekiem, kā arī pamatskolu un vidusskolu pedagogiem.
Dana Ludviga uzsver, ka līdztekus zināšanu pilnveidošanai būtiski ir sekot līdzi arī aktuālākajām krāpniecības tendencēm. Šobrīd īpaši izplatītas ir Booking.com krāpniecības shēmas, kurās tiek sūtīti viltus paziņojumi par maksājuma problēmām vai rezervācijas apstiprināšanu, mudinot cilvēkus atkārtoti ievadīt savus maksājumu datus. Savukārt iepriekš plaši tika izmantoti CSDD un citu valsts iestāžu nosaukumi, izsūtot viltus īsziņas un e-pastus par it kā piemērotiem sodiem.
Eksperte aicina piesardzīgi izturēties arī pret šķietami izdevīgiem darba piedāvājumiem. Nereti krāpnieki nosūta it kā darba līgumu, taču patiesībā lietotājs ar Smart-ID apstiprina kredīta noformēšanu. Tāpat piesardzība jāievēro gadījumos, kad zvanītājs uzdodas par valsts iestādes vai uzņēmuma pārstāvi un pieprasa personas vai bankas datus. Šādās situācijās sarunu ieteicams pārtraukt un informāciju pārbaudīt oficiālajos saziņas kanālos. Dana Ludviga atgādina, ka oficiālie valsts paziņojumi iedzīvotājiem ir pieejami e-adresē vai portālā Latvija.gov.lv.
Ja radušās aizdomas, ka esat kļuvis par kiberkrāpnieku upuri, jārīkojas nekavējoties. Ja apdraudēti bankas dati vai zaudēti finanšu līdzekļi, vispirms jāsazinās ar banku, lai bloķētu karti vai apturētu darījumu (ja tas ir iespējams), par incidentu jāziņo arī Valsts policijai. Savukārt CERT.LV palīdz izvērtēt situāciju, identificēt iespējamos papildu riskus un sniedz ieteikumus turpmākajai rīcībai.
Drošību nenodrošina tikai zināšanas, to nosaka ikdienas paradumi. Unikālas paroles, divfaktoru autentifikācijas izmantošana, piesardzība pret aizdomīgām ziņām un kritiska attieksme pret jebkuru negaidītu pieprasījumu ir vienkāršākie, bet efektīvākie veidi, kā sevi pasargāt. Tā kā krāpnieki bieži cenšas radīt steidzamības sajūtu un mudina rīkoties nekavējoties, svarīgākais princips ir nesteigties un vienmēr pārbaudīt informāciju.