Kādas ir atšķirības starp šīm dažādo kodu programmatūrām? Pirmais, kas nāk prātā – atvērtais kods ir tāds, kas ir brīvi pieejams aplūkošanai ikvienam, bet slēgtais – tāds, ko nevar apskatīt. Taisnība jau ir – atvērtā koda programmatūras kodu jebkurš var pētīt un modificēt atbilstoši savām vajadzībām, toties slēgtā koda programmatūras lietotāji kodā neko nevar mainīt, to izdarīt var tikai tie, kam šī programmatūra pieder.
Jāmin arī tāds termins kā brīvā programmatūra, par to vairāk varat izlasīt Odo.lv portālā, bet īsumā tā ir brīvi izplatāma jebkuriem nolūkiem, un visbiežāk tā lieto atvērto kodu. Pazīstamākie slēgtā koda programmatūras piemēri ir Microsoft Windows, Microsoft Office, Mac OS X, bet brīvās programmatūras zināmākie piemēri ir Ubuntu Linux, Mozilla Firefox, VLC un Apache. Citas populāras brīvās programmatūras, ko atbalsta Microsoft Windows vide, varat apskatīt un lejupielādēt caur mājas lapu Atveries.lv.
Ja salīdzinām tirgus sadalījumu starp slēgtā un atvērtā koda programmatūrām, statistika ir nepārprotama (saskaņā ar w3schools.com datiem) – slēgtā koda programmatūra Windows aizņem vairāk kā ¾ tirgus, kamēr brīvā programmatūra Linux – tikai 5%. Bet vai tas nozīmē, ka Linux ir mazāk drošs kā Microsoft Windows? Noteikti nē, gluži vienkārši vēsturiski brīvās programmatūras ir attīstījušās kā ne pārāk ērtas un saprotamas parastam lietotājam, bet šobrīd jau to ērtums un pārskatāmība ir krietni augusi, tāpat kā pieaug to popularitāte.
Tādēļ ir svarīgi pievērsties drošības jautājumam. Vai brīvās programmatūras ir vai nav drošākas par slēgtā koda programmatūrām?
Drošības salīdzinājums
Par to, kā pasargāt datoru, uz kura ir Windows operētājsistēmā jau iepriekš ir aprakstīts rakstā "Ko darīt, lai mans Windows dators būtu drošībā?".
Lai Jūsu operētājsistēma būtu darba kārtībā, tā vienmēr ir jāatjaunina, līdz ko parādās jaunākā tās versija. Arī brīvo programmatūru izplatītāji, tāpat kā Windows izplatītāji, regulāri piedāvā atjaunināt programmatūras versiju.
Kādēļ vispār šāda programmatūras atjaunināšana ir nepieciešama? Pēc idejas jau jebkura operētājsistēma ir relatīvi droša, tomēr ar laiku tā noveco un tajā tiek atklāti tā sauktie "caurumi" jeb ievainojamības (ceļi, caur kuru persona, vai piemēram, robots, no malas var uzlauzt Jūsu sistēmu). Tādēļ ir nepieciešams atjaunināt operētājsistēmu versijas, novēršot atrastās ievainojamības, lai palielinātu kopējo sistēmas drošību.
Caurredzamība
Tā kā Windows operētājsistēma ir slēgta koda, mēs to varam lietot tikai tā un ne citādi, kā to paredzējis tās izplatītājs. Mums ir jāpaļaujas uz to, kādi programmatūras atjauninājumi mums tiek laiku pa laikam piešķirti un jācer, ka mūsu dators būs drošībā.
Brīvās programmatūras kods ir pieejams ikvienam, un ikviens var izpētīt kodu, kā arī veikt tajā labojumus. Tas nozīmē, ka jebkura persona var atrast kādu ievainojamību. Šāds atradējs par savu atklājumu var paziņot Linux pārvaldītājiem, kas veiks labojumus izplatāmajā brīvajā programmatūrā, un ir proporcionāli mazāka iespēja, ka šos caurumus pirmie atklās un izmantos cilvēki ar ļauniem nodomiem.
Ļaundabīgas programmatūras un ļaunprātīgi uzbrukumi
Saskaņā ar Kaspersky Lab datiem, Microsoft Windows operētājsistēmas videi ir paredzēti aptuveni 99% no visām pieejamajām ļaundabīgajām programmatūrām. Tādēļ tās lietotājiem diezgan bieži gadās saskarties ar dažādām drošības problēmām – tārpiem, trojāniem un citām ļaundabīgām programmatūrām. Protams, Windows lietotājiem ir pieejams plašs klāsts ar dažāda veida pretvīrusu programmatūrām un ugunsmūriem. Tomēr tie visi ir regulāri jāatjaunina, lai arī tas negarantē, ka izdosies aizkavēt pilnīgi visus ļaundabīgu programmatūru uzbrukumus.
Reizēm cilvēki uzskata, ka Linux operētājsistēmai vispār nepastāv tāda lieta kā ļaundabīgas programmatūras. Tie, protams, ir maldi. Tomēr ir saprotams, ka pagaidām ļaundabīgu programmatūru galvenais mērķis ir Windows lietotāji, bet pieaugot Linux popularitātei, parādīsies ar vien vairāk ļaunprātīgas programmatūras, kas veidota tieši šai videi. Īpašai drošībai Linux lietotāji arī var izvēlēties lietot pretvīrusu programmatūru, piemēram, bezmaksas "AVG Free Edition for Linux" vai citas.
Ņemot vērā milzīgo daudzumu ievainojamību, kas tiek atklātas Windows operētājsistēmā un dažādās ļaundabīgās programmatūras, tārpus, trojānus, un citus, kas uzbrūk tieši Windows – nav arī brīnums, ka tā uzturētāji nespēj pietiekami ātri izstrādāt nepieciešamos drošības ielāpus. Toties Linux vidē tādas problēmas rodas retāk, un ja rodas – tām uzreiz tiek pievērsta liela uzmanība un problēma bieži vien tiek novērsta ātrāk. Ir pat veikti pētījumi, cik ātri Windows un Linux apkalpojošais personāls reaģē uz klientu sūdzībām par kādu atklātu problēmu. Nepārprotami tapa skaidrs, ka Linux šajā jomā ir krietni pārāki, jo tiem nākas tikt galā ar krietni mazāk sarežģījumiem.
Protams, pagaidām neatbildēts paliek jautājums – kā veiksies brīvajām programmatūrām brīdī, kad ļaundabīgu programmatūru radītāji sāks nopietnāk tiem pievērsties. Pagaidām tiem, kas veic brīvo programmatūru atjaunināšanu, ir veicies ārkārtīgi labi, bet tiem vēl nav nācies saskarties ar tādu ievainojamību skaitu kā Windows operētājsistēmai.
Kur vērsties, ja rodas problēmas?
Gadījumā, ja rodas problēmas ar Microsoft Windows operētājsistēmu, nav problēmu atrast speciālistu, kurš spēs Jums palīdzēt. Problēmas varētu rasties gadījumā, ja lietojat brīvo programmatūru. Tomēr ar vien vairāk datorspeciālistu koncentrējās tieši uz brīvajām programmatūrām, kā arī brīvo programmatūru lietotāju skaits palielinās, tātad arvien vieglāk ir atrast, pie kā vērsties pēc palīdzības. Ir arī izveidota mājas lapa "Linux centrs", kur iespējams vērsties ar dažāda veida interesējošiem jautājumiem, kā arī Linux Ubuntu mājas lapa, kura piedāvā palīdzību dažādos jautājumos (diemžēl tikai angļu valodā).
Vērts atcerēties!
Brīvo programmatūru tā sauc, jo tā ir pieejama bez maksas. Tā arī ir licencēta, bet tās licencē ir pausta atļauja programmatūru brīvi un legāli izplatīt un lietot bez ierobežojumiem. Un kurš gan grib maksāt, ja ir iespējams to nedarīt! Turpretī lietot programmatūru nelegāli ir slikti, turklāt to darot, mazinās drošības līmenis, jo nav iespējams pilnvērtīgi to atjaunināt.
Arī programmas vairs nav problēma – piemēram, mājas lapā Atveries.lv ir iespējams atrast dažādas atvērtā koda programmas, kas ir alternatīvas plaši zināmām Windows programmām. Tās, protams, arī ir bezmaksas, tātad atkal nav ne jāpērk, ne jāzog.
Kādas ir atšķirības starp šīm dažādo kodu programmatūrām? Pirmais, kas nāk prātā – atvērtais kods ir tāds, kas ir brīvi pieejams aplūkošanai ikvienam, bet slēgtais – tāds, ko nevar apskatīt. Taisnība jau ir – atvērtā koda programmatūras kodu jebkurš var pētīt un modificēt atbilstoši savām vajadzībām, toties slēgtā koda programmatūras lietotāji kodā neko nevar mainīt, to izdarīt var tikai tie, kam šī programmatūra pieder.
Jāmin arī tāds termins kā brīvā programmatūra, par to vairāk varat izlasīt Odo.lv portālā, bet īsumā tā ir brīvi izplatāma jebkuriem nolūkiem, un visbiežāk tā lieto atvērto kodu. Pazīstamākie slēgtā koda programmatūras piemēri ir Microsoft Windows, Microsoft Office, Mac OS X, bet brīvās programmatūras zināmākie piemēri ir Ubuntu Linux, Mozilla Firefox, VLC un Apache. Citas populāras brīvās programmatūras, ko atbalsta Microsoft Windows vide, varat apskatīt un lejupielādēt caur mājas lapu Atveries.lv.
Ja salīdzinām tirgus sadalījumu starp slēgtā un atvērtā koda programmatūrām, statistika ir nepārprotama (saskaņā ar w3schools.com datiem) – slēgtā koda programmatūra Windows aizņem vairāk kā ¾ tirgus, kamēr brīvā programmatūra Linux – tikai 5%. Bet vai tas nozīmē, ka Linux ir mazāk drošs kā Microsoft Windows? Noteikti nē, gluži vienkārši vēsturiski brīvās programmatūras ir attīstījušās kā ne pārāk ērtas un saprotamas parastam lietotājam, bet šobrīd jau to ērtums un pārskatāmība ir krietni augusi, tāpat kā pieaug to popularitāte.
Tādēļ ir svarīgi pievērsties drošības jautājumam. Vai brīvās programmatūras ir vai nav drošākas par slēgtā koda programmatūrām?
Drošības salīdzinājums
Par to, kā pasargāt datoru, uz kura ir Windows operētājsistēmā jau iepriekš ir aprakstīts rakstā "Ko darīt, lai mans Windows dators būtu drošībā?".
Lai Jūsu operētājsistēma būtu darba kārtībā, tā vienmēr ir jāatjaunina, līdz ko parādās jaunākā tās versija. Arī brīvo programmatūru izplatītāji, tāpat kā Windows izplatītāji, regulāri piedāvā atjaunināt programmatūras versiju.
Kādēļ vispār šāda programmatūras atjaunināšana ir nepieciešama? Pēc idejas jau jebkura operētājsistēma ir relatīvi droša, tomēr ar laiku tā noveco un tajā tiek atklāti tā sauktie "caurumi" jeb ievainojamības (ceļi, caur kuru persona, vai piemēram, robots, no malas var uzlauzt Jūsu sistēmu). Tādēļ ir nepieciešams atjaunināt operētājsistēmu versijas, novēršot atrastās ievainojamības, lai palielinātu kopējo sistēmas drošību.
Caurredzamība
Tā kā Windows operētājsistēma ir slēgta koda, mēs to varam lietot tikai tā un ne citādi, kā to paredzējis tās izplatītājs. Mums ir jāpaļaujas uz to, kādi programmatūras atjauninājumi mums tiek laiku pa laikam piešķirti un jācer, ka mūsu dators būs drošībā.
Brīvās programmatūras kods ir pieejams ikvienam, un ikviens var izpētīt kodu, kā arī veikt tajā labojumus. Tas nozīmē, ka jebkura persona var atrast kādu ievainojamību. Šāds atradējs par savu atklājumu var paziņot Linux pārvaldītājiem, kas veiks labojumus izplatāmajā brīvajā programmatūrā, un ir proporcionāli mazāka iespēja, ka šos caurumus pirmie atklās un izmantos cilvēki ar ļauniem nodomiem.
Ļaundabīgas programmatūras un ļaunprātīgi uzbrukumi
Saskaņā ar Kaspersky Lab datiem, Microsoft Windows operētājsistēmas videi ir paredzēti aptuveni 99% no visām pieejamajām ļaundabīgajām programmatūrām. Tādēļ tās lietotājiem diezgan bieži gadās saskarties ar dažādām drošības problēmām – tārpiem, trojāniem un citām ļaundabīgām programmatūrām. Protams, Windows lietotājiem ir pieejams plašs klāsts ar dažāda veida pretvīrusu programmatūrām un ugunsmūriem. Tomēr tie visi ir regulāri jāatjaunina, lai arī tas negarantē, ka izdosies aizkavēt pilnīgi visus ļaundabīgu programmatūru uzbrukumus.
Reizēm cilvēki uzskata, ka Linux operētājsistēmai vispār nepastāv tāda lieta kā ļaundabīgas programmatūras. Tie, protams, ir maldi. Tomēr ir saprotams, ka pagaidām ļaundabīgu programmatūru galvenais mērķis ir Windows lietotāji, bet pieaugot Linux popularitātei, parādīsies ar vien vairāk ļaunprātīgas programmatūras, kas veidota tieši šai videi. Īpašai drošībai Linux lietotāji arī var izvēlēties lietot pretvīrusu programmatūru, piemēram, bezmaksas "AVG Free Edition for Linux" vai citas.
Ņemot vērā milzīgo daudzumu ievainojamību, kas tiek atklātas Windows operētājsistēmā un dažādās ļaundabīgās programmatūras, tārpus, trojānus, un citus, kas uzbrūk tieši Windows – nav arī brīnums, ka tā uzturētāji nespēj pietiekami ātri izstrādāt nepieciešamos drošības ielāpus. Toties Linux vidē tādas problēmas rodas retāk, un ja rodas – tām uzreiz tiek pievērsta liela uzmanība un problēma bieži vien tiek novērsta ātrāk. Ir pat veikti pētījumi, cik ātri Windows un Linux apkalpojošais personāls reaģē uz klientu sūdzībām par kādu atklātu problēmu. Nepārprotami tapa skaidrs, ka Linux šajā jomā ir krietni pārāki, jo tiem nākas tikt galā ar krietni mazāk sarežģījumiem.
Protams, pagaidām neatbildēts paliek jautājums – kā veiksies brīvajām programmatūrām brīdī, kad ļaundabīgu programmatūru radītāji sāks nopietnāk tiem pievērsties. Pagaidām tiem, kas veic brīvo programmatūru atjaunināšanu, ir veicies ārkārtīgi labi, bet tiem vēl nav nācies saskarties ar tādu ievainojamību skaitu kā Windows operētājsistēmai.
Kur vērsties, ja rodas problēmas?
Gadījumā, ja rodas problēmas ar Microsoft Windows operētājsistēmu, nav problēmu atrast speciālistu, kurš spēs Jums palīdzēt. Problēmas varētu rasties gadījumā, ja lietojat brīvo programmatūru. Tomēr ar vien vairāk datorspeciālistu koncentrējās tieši uz brīvajām programmatūrām, kā arī brīvo programmatūru lietotāju skaits palielinās, tātad arvien vieglāk ir atrast, pie kā vērsties pēc palīdzības. Ir arī izveidota mājas lapa "Linux centrs", kur iespējams vērsties ar dažāda veida interesējošiem jautājumiem, kā arī Linux Ubuntu mājas lapa, kura piedāvā palīdzību dažādos jautājumos (diemžēl tikai angļu valodā).
Vērts atcerēties!
Brīvo programmatūru tā sauc, jo tā ir pieejama bez maksas. Tā arī ir licencēta, bet tās licencē ir pausta atļauja programmatūru brīvi un legāli izplatīt un lietot bez ierobežojumiem. Un kurš gan grib maksāt, ja ir iespējams to nedarīt! Turpretī lietot programmatūru nelegāli ir slikti, turklāt to darot, mazinās drošības līmenis, jo nav iespējams pilnvērtīgi to atjaunināt.
Arī programmas vairs nav problēma – piemēram, mājas lapā Atveries.lv ir iespējams atrast dažādas atvērtā koda programmas, kas ir alternatīvas plaši zināmām Windows programmām. Tās, protams, arī ir bezmaksas, tātad atkal nav ne jāpērk, ne jāzog.