Surogātpasts jeb spams ir parasti nevēlams e-pasts, kas tiek izsūtīts masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu. Bieži rodas jautājums – kā mūsu e-pasta adreses nonāk svešinieku rokās un kā no tā izvairīties.
  • Nejaušības princips. Lielie bezmaksas e-pastu nodrošinātāji kā gmail.com, hotmail.com un citi, ir ļoti iecienīts mērķis surogātpastu sūtītājiem. Bieži tiek izmantota ļaundabīga programmatūra, kura ģenerē e-pasta adreses no dažādiem burtu un ciparu savienojumiem. Tad tiek izsūtītas mēstules, piefiksēti saņēmēji un veidots derīgais e-pastu saraksts. No šāda veida uzbrukumiem ir iespējams izvairīties, izmantojot gana sarežģītu e-pasta vārdu, vēlams tādu, kurš ir gana garš, satur vairāk kā vienu vārdu un ciparus. Noteikti nemēģiniet izmantot kādu sugas vārdu, kurš atrodams vārdnīcā, jo tie ir pirmie, kam kāds ķeras klāt.
  • Pašu cilvēku nepiesardzība. Vēl viens veids kā Jūsu e-pasts var tikt ievietots surogātpasta sūtītāju sarakstos, ir gluži vienkārši to atrodot. Bieži vien cilvēki nepiesardzīgi atklāj savas e-pasta adreses dažādos sociālajos portālos, tērzēšanas un citās vietnēs, mājas lapās. Meklēšanas programmatūra, pārmeklējot dažādas interneta lapas, meklē pēc simbola @ vārdu savirknējuma vidū un to atrodot, fiksē kā adresi, kam vēlāk tiek izsūtīts surogātpasts. Šī iemesla dēļ ir vēlams būt piesardzīgam pirms atklāt savu e-pasta adresi, vai vēl labāk – izveidojiet vienu e-pasta adresi, kuru izmantojiet saziņai ar cilvēkiem un darba jautājumiem, un otru, ko izmantojiet, sērfojot internetā, iepērkoties tur, vai darot ko citu.
  • Inficēts dators. Lai cik neticami tas neizklausītos, surogātpasts, Jums pat nenojaušot, var tik izsūtīts arī no Jūsu paša e-pasta, piekļūstot visām adresēm, kas atrodamas Jūsu adrešu grāmatā. Tas notiek gadījumā , ja Jūsu dators ir inficēts – ir speciālas ļaundabīgās programmatūras, kuru darbība ir vērsta tieši uz surogātpasta izsūtīšanu no uzlauztā datora. Lai pret to cīnītos, kā parasti, jānodrošina visi piesardzības pasākumi, lai dators netiktu inficēts – pretvīrusu programmatūra, ugunsmūris, operētājsistēmas atjauninājumi.
Šie ir galvenie veidi, kā Jums nenojaušot tiek iegūts Jūsu e-pasts. Turklāt mūsdienās e-pastu kolekcionēšana ir vesels bizness un notiek darījumi, kuros savāktās e-pastu listes tiek pārdodas tālāk. Respektīvi, ja Jūsu e-pasts ir iekļuvis kādā no šīm listēm, tad visdrīzāk Jūs ātri vien sāksiet saņemt surogātpastu ne tikai no viena sūtītāja, bet daudziem. Populārs ir arī pakalpojums, kas piedāvā garantētu mēstuļu nokļūšanu konkrētos e-pastos, apejot arī surogātpasta filtrus. Piemēram, izsūtīt 1 miljonu vēstuļu, kas sasniedz kāda pastkasti, maksā 200 USD. Tādēļ ir vērts ievērot jau iepriekš minētos padomus – izveidojiet sarežģītu e-pasta vārdu, nepublicējiet to atklātībā, izmantojiet atsevišķus e-pastus darbam un izklaidei.  Vēl viena lieta, kam būtu vērts pievērst uzmanību – ļoti bieži, ja kaut ko iegādājaties, pirkšanas procesā ir nelieliem burtiem rakstīts „vēlos saņemt aktuālus piedāvājumus no xxx”. Turklāt šī opcija jau ir laipni atķeksēta Jūsu vietā. Vai otrs variants mēdz būt, ka pirkšanas procesā parādās uzraksts „atzīmējiet, ja nevēlaties saņemt ziņas par īpašiem piedāvājumiem”. Ja Jūs šādiem sīkumiem nepievērsīsiet uzmanību, vēlāk iespējams sāksiet saņemt negaidītus reklāmas paziņojumus.

 Kādēļ Jūs noteikti nevēlaties saņemt surogātpastu?

Varbūt dažiem saņemtās reklāmas un ziņojumi neliekas traucējoši, tomēr jebkurā gadījumā labāk ir, ja Jūsu e-pasta adrese nenonāk surogātpasta sūtītāju listēs. Jo, kaut gan lielākoties šīs masveidā izsūtītās vēstules ir radītas, lai reklamētu kādu preci vai pakalpojumu, reizēm gadās, ka izsūtīto vēstuļu mērķis ir inficēt Jūsu datoru. Tas parasti notiek, pieliekot inficētu pielikumu vēstulei, vai arī mēģinot aizsūtīt vēstules saņēmēju uz kādu viltus vai inficētu mājas lapu. Līdzīgi noris pikšķerēšana, par ko vairāk variet lasīt rakstos „Kā atpazīt pikšķerēšanu” un „3 padomi kā pasargāt sevi no pikšķerētājiem”. Galvenais, ko ir vērts atcerēties – nekad neveriet vaļā pielikumus, saņemtus no nezināmiem sūtītājiem, kā arī pārdomājot kārtīgi, pirms spiest uz kāda atsūtīta linka. Noderīgs veids, kā cīnīties ar jau pienākošo surogātpastu, ir izmantot surogātpasta filtru.

Aktivizējiet surogātpasta filtru savā e-pastā!

Mūsdienās visi plaši izmantotu e-pastu piegādātāji piedāvā tādu iespēju kā surogātpasta filtrs. Pastāv iespēja arī nodrošināties ar papildus programmatūru, kas atšķir surogātpastu no vērtīgajām ziņām, turklāt liela daļa no šiem filtriem pilda arī pretvīrusu programmatūras funkciju Jūsu e-pastā. Šāda veida programmatūras var apskatīt mājas lapas about.com izveidotajā sarakstā. Tas pēc dažādiem parametriem sašķiro Jums pienākušās ziņas un tās, kuras tiek atzītas par surogātpastu, nosūta uz tam paredzēto atsevišķo mapi vai dzēš. Šī filtra izmantošana diezgan efektīvi palīdz panākt to, ka Jūsu e-pasts netiek piesārņots ar nevajadzīgām ziņām.

Tātad, kā šo filtru ir iespējams aktivizēt?

Lielākai daļai e-pastu tas ir darāms diezgan līdzīgi un internetā ir pieejamas instrukcijas, kā to izdarīt. Parasti e-pastiem surogātpasta filtrēšana ir ieslēgta automātiski. Piemēram, gmail.com pats diezgan efektīvi atlasa visu pienākošo surogātpastu. Protams, reizēm pastāv iespēja, ka saņemat nevēlamas vēstules, ko parastais filtrs tomēr nefiksē. Tādiem gadījumiem gmail.com un arī citi e-pastu nodrošinātāji piedāvā iespēju izveidot atsevišķus filtrus. Piedāvājam īsu pamācību par to, kā to izdarīt gmail.com. Pārlūkprogrammā kreisajā augšējā stūrī atrodams zobratam līdzīgs simbols, kas saucās „Settings” un ir jāizvēlas sadaļa „Filters”. Šajā sadaļā ir iespējams izveidot visdažādākos filtrus, piemēram, atlasīt ziņas pēc sūtītāja, pēc ziņas nosaukuma, vai ziņā iekļautajiem/neiekļautajiem vārdiem. Pēc tam ir iespēja atzīmēt, ko darīt ar šīm ziņām – ielikt arhīvā, atzīmēt kā izlasītas, kā svarīgas, piešķirt tām kopēju nosaukumu, pārsūtīt tālāk uz norādīto adresi, izdzēst vai nekad nesūtīt uz surogātpastu. Gmail.com piedāvā iespēju izveidot vairākus filtrus, kas nodrošina iespēju ziņas sašķirot pēc vajadzības un nosūtīt tās uz dažādām mapēm.

 DVI – Datu valsts inspekcija

Fizisko personu datu aizsardzības likums (www.likumi.lv) paredz to, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Iepazīstoties ar likumu, ir skaidrs, ka Jūsu e-pasta izmantošana bez Jūsu piekrišanas, lai sūtītu surogātpastu ir nelikumīga. Ja bieži saņemat surogātpastu no vieniem un tiem pašiem sūtītājiem, ir iespējams rakstīt iesniegumu Datu Valsts inspekcijai, kura pēc atbilstoša iesnieguma saņemšanas, izvērtēs konkrētā komersanta likumību. CERT.LV ir sagatavojis iesnieguma paraugu. Šo iesniegumu jāsagatavo, jāizdrukā un jāiesniedz DVI. Saskaņā ar likumi DVI ir pienākums veikt pārbaudi, ja uzrādīsiet vismaz 10 nepieprasītus komerciālus paziņojumus, ko esat saņēmuši no viena pakalpojuma sniedzēja gada laikā. Šo vismaz 10 komerciālo paziņojumu izdrukas jāpievieno iesniegumam.

Projekts – Latvijas Mēstuļotāju Melnais saraksts

Arī Latvijā organizācijas domā par to, kā samazināt surogātpasta apjomu. CERT.LV un Inbox.lv jau pirms vairākiem gadiem ir sākuši sadarbības projektu, kura galvenie mērķi ir cīnīties un samazināt mēstuļu sūtītāju skaitu Latvijā, atslogot sakaru kanālus, samazināt risku, ka Latvijas IP adreses tiek iekļautas ārzemju melnajos sarakstos. Šim projektam ir pievienojušās arī vairākas citas organizācijas. Iepazīties ar šo projektu sīkāk var http://blw.cert.lv/?m=about.

 Nobeigumā par surogātpastu

Lai pēc iespējas izvairītos no surogātpasta, sargājiet savu datoru un neizpaudiet privāto informāciju internetā. Tai pašā laikā atcerieties, ka arī no laba prāta paziņām uz e-pastu aizsūtītas „noderīgas” reklāmas vai ziņas var tikt uztvertas kā surogātpasts, tādēļ labāk to nedariet.

6 komentāri “Surogātpasts jeb spams

  1. Runājot par listem listem melna tirgus cena ir videji ap 300ls par latviju. jo 1 000 000 reali nav ja tie ari juridiski skaitas tad zem viniem nevien apaksa nesez tie ir pasti kas ir ielikti piemeram ss.lv kad pardod vai perk kautko vai torenta pierakstities.
    Runajot par to ka e pasti nonak pie sliktajiem puisiem . lielakoties tie ir nozvejoti agrak lielakai dalai saitu nebija kodejums un visi e pasti kas atradas saitos izskatijas sani Paraugs @inbox.lv un tos bija viegli dabut iesledzot skaneri tautas valoda sakot tas videji tadu ka zl. 1188 ss.lv gribu.lv praktiski jebkura sludinajuma portala ar atrumu ap 10 000 e pastu minute. tagad protams labie puisi ir palikusi gudraki vini sludinajumu portalos maske e pastus piemeram ParXXXX@inbox.lv uzspiezot tu aizsutit vari bet nokopet e pastu nevari.. :DDD protams sliktie puisi tagad genere e pastus panem iemet programa vardnicu un izvelas cik burtu jabut izveidojas ap 10 000 000 e pastu pectam izlaiz caur validaciju un zin ka reali epasti ir 300 000 nu un protams tiem 10 000 000 nimaina galotnes @inbox.lv @tvnet.lv uttt rezultatus jus pasi zinat.. Uz mani neskataties launi es neesu spameris .;D bet vislielaka noplude ar datiem notiek no mazajiem kantorisiem kas tos tirgo . jo svaigaka baze jo dargaka cena.

  2. cik man zināms. reģistrējot jaunu e-pasta adresi mums labi zināmajā mūspašu inbox.lv var nākties saskarties ar tādu lietu, ka nekur pat šo adresi neplicējot, pat esot neaktīvam lietotājam un Ieejot piemēram pēc mēneša būs līdz 100 neatbildētu e-pastu, kas būs reklāmas un dažādi piedāvājumi… no kurienes? kādā veidā? ja jau e-pasta adrese nav pulbicēta nekur.. No šī izriet, ka inbox.lv pats tirgo vai izplata e-pasta adreses un nodrošina dažādām firmām šo e-pasta listi kam sūtīt reklāmas. Skumji, bet fakts.

  3. Sakiet lūdzu vai outlookā uzliekot distrubution list statusu private tas garantē kautkādā ziņā vairāk drošību? Piemēram, ka saņēmējs neredz pārējās epasta adreses līz ar to nevar tās nokopēt un melnajātirgū pārdot vai sakt pats kādiem spamiem izmantot?

    Otrkārt, cik droši ir publiski internetā likt kontaktpeasta adresi liekot, piemēram, atstarpes vai @ vietā “at” utt. Vai tad tie epasta datu savācējprogrammu izgudroāji ir tik dumi, ka šos paņēmienus nezina?

    • Lai saņēmējs neredz pārējos adresātus, pievienojiet tos lauciņā BCC. Tāpat, lietojot programmas Outlook funkciju Contact Groups (agrāk Distribution Lists), ja nevēlaties, lai vēstules seņēmējs redz pārējos adresātus, jāizmanto lauciņš BCC. Izmantot publisku e-pasta adrešu pierakstā @ zīmēs vietā “at” ir drošāk, nekā atstāt adresi ariģinālpierakstā, tomēr tas nepasargās pret mēstuļu saņemšanu ilgtermiņā, jo to izplatītāji var iegūt Jūsu adreses no Jūsu vēstuļu adresātu kontaktu sarakstiem, kā arī citiem avotiem.

  4. Labdien!

    Esmu izveidojis gmail grupu no 50 personām, kurām sūtu regulāru informāciju par notiekošajiem procesiem. Vairāk nekā gadu viss bija labi, bet pēdējās trīs vēstules daži no adresātiem nesaņem, jo tās iekrīt surogātpastā. Kāpēc tā? Cilvēki šo informāciju gaida un man nav citas iespējas, kā to nodot.

  5. man nesūta uz e-pastu apstripinājumu

Comments are closed.