Jau iepriekšējos rakstos par pikšķerēšanu ("Pikšķerēšana jeb, kā atdot savu naudu katram gribētājam" un "3 padomi – kā pasargāt sevi no pikšķerētājiem") tika runāts par to, kas ir pikšķerēšana un kā no tās izvairīties. Šoreiz apskatīsim, kā efektīvi atpazīt pikšķerēšanu, lai no tās neciestu. Vispirms īss ieskats, kas īsti ir pikšķerēšanas uzbrukumi. Visbiežāk tie ir e-pastā sūtītas ziņas, kas ir veidotas tā, lai izskatītos kā sūtītas no kādas reālas organizācijas vai pakalpojuma sniedzēja, piemēram, bankas, interneta pakalpojumu sniedzēja vai valsts iestādēm. Radot iespaidu par avārijas situāciju, to mērķis ir iegūt cilvēka personas datus, bankas konta informāciju, paroles utt., lai vēlāk varētu šo informāciju izmantot ļaunprātīgiem mērķiem, piemēram, bankas konta iztukšošanai. Tātad galveni aspekti, kuriem pievēršot uzmanību Jūs visdrīzāk atpazīsiet pikšķerēšanu:
  • Pārbaudiet, kam ziņa ir sūtīta. Ja pie norādītā saņēmēja neparādās konkrēti Jūsu e-pasts, tad ir skaidrs, ka šī ziņa noteikti nav uzticama, kur nu vēl sūtīta no nopietnas institūcijas.
  • Lūkojieties pēc Jūsu vārda saņemtajā ziņā. Pikšķerētāji visbiežāk nezina savu upuru vārdus un ziņas izsūtīta lielam daudzumam cilvēku. Arī, ja saņemat vēstuli, kurā esat uzrunāts kā, piemēram, klients, tā ir zīme, ka jākļūst piesardzīgam, jo jebkura nopietna institūcija jūs uzrunātu vārdā.

  • Lūkojieties pēc sveiciena saņemtajā ziņā. Reizēm, saprotot, ka nespēj uzrunāt katru cilvēku vārdā, pikšķerētāji nolemj vispār izlaist sveiciena daļu, kas nopietnā vēstulē nekad netiktu darīts.
  • Pārbaudiet ziņā saņemto interneta adresi, nevis uz tās uzspiežot, bet vienkārši uzbraucot ar kursoru. Pie peles kursora vai programmas loga apakšējā kreisajā stūrī parādīsies adrese, uz kuru šī saite Jūs nosūtīs. Uzmanīgi pārbaudiet, vai šīs abas saites pilnībā sakrīt, ja nē, nekādā gadījumā uz tās nespiediet.
  • Skatieties, vai pirms interneta adreses ir "https://". Gandrīz visu nopietnu finanšu institūciju mājas lapās tiek izmantots drošības protokols, kas adresē atspoguļosies kā "https://", nevis "http://" kā tas ir parastajām mājas lapām.
  • Ja Jums liekas, ka e-pastā saņemtā ziņa nav viltojums, piezvaniet attiecīgajai institūcijai, lai par to pārliecinātos. Piemēram, ja lietojat kādas bankas pakalpojumus, tā būs gatava atbildēt uz jebkuriem Jūs interesējošiem jautājumiem, tādēļ varat pārliecināties, vai tiešām šo ziņu ir sūtījuši viņi (vērts atcerēties, ka bankas NEKAD neprasa personas datus apstiprināt elektroniski).
Uzķeršanās uz pikšķerētāju āķa var radīt lielus finansiālus zaudējumus, tādēļ ir svarīgi ievērot augstākminētos padomus un arī iepazīties ar pārējiem rakstiem par pikšķerēšanu. Protams, tas nenozīmē, ka noteikti nekad neuzķersities uz šī āķa, bet jebkurā gadījumā piesardzība atmaksāsies. Vispārējai modrības saglabāšanai vienmēr ir vērts ievērot vairākus vienkāršus principus, kas palīdzēs pasargāt sevi ne tikai no pikšķerēšanas uzbrukumiem, bet arī no cita veida briesmām.
  • Neveriet vaļā e-pastu, kas nav sūtīts konkrēti Jums, vai ko ir sūtījis nezināms adresāts. Izmantojiet surogātpasta filtru, lai nekavētu savu laiku, un Jums nerastos vēlme apskatīt šaubīgas ziņas.
  • Ja tomēr atverat ziņu no nezināma avota, nekad neveriet vaļā pievienotos failus vai tiešsaistes.
  • Ja pēkšņi, lietojot kādu ierastu lapu, tā sāk šķist aizdomīga, noteikti neievadiet savus īstos lietotāja datus. Ja lapa ir viltota, tā visdrīzāk ļaus piekļūt tālākam saturam arī ar nepareizu paroli.
  • Nekad neatstājiet nepieskatītu datoru brīdī, kad esat ielogojies internetbankā, kā arī vienmēr atslēdzieties no sistēmas ,nevis vienkārši aizveriet interneta logu, kad esat beidzis darbu. It īpaši piesardzīgi esiet publiskās vietās.
Vēl ir vērts atcerēties, ka, cilvēkiem kļūstot arvien zinošākiem, ļaundari izdomā arvien jaunus veidus, kā sasniegt savus mērķus. Arī pikšķerētāji. Lūk daži piemēri:
  • Bikšķerēšana (veidots līdzīgi kā pikšķerēšana, vienīgi b burts nāk no vārda "balss") – šī metode izpaužas tā, ka Jums zvana kāds, it kā no kādas institūcijas, un jebkāda iemesla dēļ jautā Jūsu personas vai kādus citus datus. Lai arī šādi zvani varētu šķist uzticamāki, nekad nesniedziet informāciju par sevi, ja vien neesat droši, ar ko tieši runājat. Turklāt atcerieties, ka finanšu institūcijas nekad nezvanīs, lai kaut ko par jums noskaidrotu. Tādām operācijām vienmēr jānotiek klātienē.
  • Īsziņu pikšķerēšana – Jums tiek nosūtīta īsziņa ar lūgumu ieiet kādā interneta adresē, vai arī apstiprināt/ievadīt kādus personas datus. Nekad nedariet to, ko no Jums prasa, ja vien neesat drošs par sūtītāju. Citādi, ieejot nezināmā interneta lapā, Jūs varat ne tikai ciest zaudējumus, bet arī inficēt tālruni ar kādu ļaundabīgu programmatūru.
 

3 komentāri “Kā atpazīt pikšķerēšanu?

  1. Liels paldies par derīgiem padomiem!/ 73 gadīga pensionāre -autodidakts 3.g/

    • Paldies par atsauksmi! Prieks dzirdēt ka mūsu darbs nav bijis veltīgs. 🙂

  2. Regulāri saņemu vēstules, kurās paziņo, ka esmu vinnējis vairākus miljonus ASV dolāru, tikai jānosūta savi dati un jāseko instrukcijām. Pēdējā laikā bieži nāk vēstules, no “bāreņiem” kuru vecāki bija ļoti bagāti un ietekmīgi, bet gājuši bojā, un tagad piedāvā dalīties ar naudu, tikai jāveic :”formalitātes”, atkal jānosūta savi dati, utt..Pēdējā bija no, ar vēzi slimas attraitnes, kura grib ar manu starpniecību, vīra atstātos miljonus ziedot reliģiskām organizācijām…Tiešām cilvēku izdomai nav robežu

Comments are closed.