Raidījumā “Digitālās brokastis” par to kā neiekrist mākslīgā intelekta radītās krāpniecības lamatās
Mākslīgā inteketa attīstība irr padarījusi dziļviltojumu tehnoloģijas pieejamākas un ticamākas nekā iepriekš. Par to LR1 raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs.
Mākslīgā intelekta straujā attīstība pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusi digitālās vides drošības situāciju. Kā norāda CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs, dziļviltojumu jeb “deepfake” tehnoloģijas šobrīd ir kļuvušas daudz pieejamākas, kvalitatīvākas un līdz ar to arī bīstamākas nekā iepriekš. Ja agrāk šādu materiālu izveide prasīja ievērojamus resursus un speciālas zināšanas, tad mūsdienās pietiek ar salīdzinoši nelielu datu apjomu un brīvi pieejamiem rīkiem.
Eksperts skaidro, ka sākotnēji dziļviltojumi tika uztverti vairāk kā tehnoloģisks eksperiments vai izklaides veids, taču šobrīd tie ir kļuvuši par nopietnu kiberdrošības apdraudējumu. Krāpnieki izmanto mākslīgā intelekta iespējas, lai ļoti ticami atdarinātu cilvēku balsis, sejas.
Satraucoša tendence ir dziļviltojumu izmantošana kopā ar sociālo inženieriju. Šādās situācijās tehnoloģiski radītais saturs tiek izmantots, lai psiholoģiski ietekmētu cilvēkus un panāktu, ka viņi rīkojas pretēji savām interesēm.
Vecstaudžs norāda, ka būtiski ir mainījusies arī pašu dziļviltojumu kvalitāte. Ja pirms dažiem gadiem tie vēl bija salīdzinoši viegli pamanāmi, tad šobrīd tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka atšķirt īstu saturu no viltota kļūst arvien sarežģītāk. Piemēram, balss klonēšanai, kas agrāk prasīja stundām ilgu ierakstu materiālu, tagad var pietikt ar aptuveni 30 sekunžu audio.
Eksperts arī skaidro, ka dziļviltojumi vairs neaprobežojas tikai ar vienu satura veidu. Tie tiek radīti gan video, gan audio, gan attēlu, gan teksta formātā, un visbiežāk izplatīti tieši sociālajos tīklos, kuru saturu lietotāji ikdienā patērē daudz. Tas padara manipulāciju īpaši efektīvu, jo cilvēki reaģē emocionāli un nepārbauda informācijas patiesumu.
Runājot par krāpniecības riskiem, jāuzsver, ka arvien biežāk tiek izmantoti scenāriji, kuros imitēti ģimenes locekļi vai pazīstamas personas. Piemēram, cilvēks saņem zvanu, kurā dzird it kā tuvinieka balsi, kas nonācis nelaimē un steidzami lūdz finansiālu palīdzību. Šādos gadījumos cilvēks stresa iespaidā var viegli noticēt viltotajai informācijai.
Lai mazinātu šādus riskus, eksperts iesaka ieviest vienkāršus, bet efektīvus drošības pasākumus. Viens no tiem ir iepriekš ģimenē vienoties par slepenu “atslēgas vārdu”, ko izmantot ārkārtas situācijās, lai pārliecinātos par zvanītāja identitāti. Tas palīdz ātri atšķirt īstu palīdzības lūgumu no krāpniecības mēģinājuma.
Tāpat M. Vecstaudžs uzsver kritiskās domāšanas nozīmi. Viņš aicina cilvēkus nepakļauties emocijām un nesteigties ar rīcību, saņemot aizdomīgu informāciju. Krāpnieki bieži izmanto tieši emocionālu spiedienu, lai panāktu ātru reakciju.
Papildu aizsardzībai eksperts iesaka izmantot arī CERT.LV piedāvāto bezmaksas DNS ugunsmūri - https://dnsmuris.lv/, kas var palīdzēt samazināt risku nonākt krāpnieciskās vietnēs.
Digitālajā vidē arvien grūtāk kļūst atšķirt patiesību no mākslīgi radīta satura, tāpēc būtiskākais aizsardzības instruments ir informētība, piesardzība un izpratne par riskiem, kas saistīti ar mākslīgā intelekta izmantošanu.
Mākslīgā inteketa attīstība irr padarījusi dziļviltojumu tehnoloģijas pieejamākas un ticamākas nekā iepriekš. Par to LR1 raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs.
Mākslīgā intelekta straujā attīstība pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusi digitālās vides drošības situāciju. Kā norāda CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs, dziļviltojumu jeb “deepfake” tehnoloģijas šobrīd ir kļuvušas daudz pieejamākas, kvalitatīvākas un līdz ar to arī bīstamākas nekā iepriekš. Ja agrāk šādu materiālu izveide prasīja ievērojamus resursus un speciālas zināšanas, tad mūsdienās pietiek ar salīdzinoši nelielu datu apjomu un brīvi pieejamiem rīkiem.
Eksperts skaidro, ka sākotnēji dziļviltojumi tika uztverti vairāk kā tehnoloģisks eksperiments vai izklaides veids, taču šobrīd tie ir kļuvuši par nopietnu kiberdrošības apdraudējumu. Krāpnieki izmanto mākslīgā intelekta iespējas, lai ļoti ticami atdarinātu cilvēku balsis, sejas.
Satraucoša tendence ir dziļviltojumu izmantošana kopā ar sociālo inženieriju. Šādās situācijās tehnoloģiski radītais saturs tiek izmantots, lai psiholoģiski ietekmētu cilvēkus un panāktu, ka viņi rīkojas pretēji savām interesēm.
Vecstaudžs norāda, ka būtiski ir mainījusies arī pašu dziļviltojumu kvalitāte. Ja pirms dažiem gadiem tie vēl bija salīdzinoši viegli pamanāmi, tad šobrīd tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka atšķirt īstu saturu no viltota kļūst arvien sarežģītāk. Piemēram, balss klonēšanai, kas agrāk prasīja stundām ilgu ierakstu materiālu, tagad var pietikt ar aptuveni 30 sekunžu audio.
Eksperts arī skaidro, ka dziļviltojumi vairs neaprobežojas tikai ar vienu satura veidu. Tie tiek radīti gan video, gan audio, gan attēlu, gan teksta formātā, un visbiežāk izplatīti tieši sociālajos tīklos, kuru saturu lietotāji ikdienā patērē daudz. Tas padara manipulāciju īpaši efektīvu, jo cilvēki reaģē emocionāli un nepārbauda informācijas patiesumu.
Runājot par krāpniecības riskiem, jāuzsver, ka arvien biežāk tiek izmantoti scenāriji, kuros imitēti ģimenes locekļi vai pazīstamas personas. Piemēram, cilvēks saņem zvanu, kurā dzird it kā tuvinieka balsi, kas nonācis nelaimē un steidzami lūdz finansiālu palīdzību. Šādos gadījumos cilvēks stresa iespaidā var viegli noticēt viltotajai informācijai.
Lai mazinātu šādus riskus, eksperts iesaka ieviest vienkāršus, bet efektīvus drošības pasākumus. Viens no tiem ir iepriekš ģimenē vienoties par slepenu “atslēgas vārdu”, ko izmantot ārkārtas situācijās, lai pārliecinātos par zvanītāja identitāti. Tas palīdz ātri atšķirt īstu palīdzības lūgumu no krāpniecības mēģinājuma.
Tāpat M. Vecstaudžs uzsver kritiskās domāšanas nozīmi. Viņš aicina cilvēkus nepakļauties emocijām un nesteigties ar rīcību, saņemot aizdomīgu informāciju. Krāpnieki bieži izmanto tieši emocionālu spiedienu, lai panāktu ātru reakciju.
Papildu aizsardzībai eksperts iesaka izmantot arī CERT.LV piedāvāto bezmaksas DNS ugunsmūri - https://dnsmuris.lv/, kas var palīdzēt samazināt risku nonākt krāpnieciskās vietnēs.
Digitālajā vidē arvien grūtāk kļūst atšķirt patiesību no mākslīgi radīta satura, tāpēc būtiskākais aizsardzības instruments ir informētība, piesardzība un izpratne par riskiem, kas saistīti ar mākslīgā intelekta izmantošanu.