Aktuālākie apdraudējumi digitālajā telpā un padomi, kā atpazīt krāpniekus #radio SWH rubrika “KiberPēdas”
Digitālā pasaule šodien līdzinās laikapstākļiem – reizēm valda miers un “spīd saule”, bet citreiz uznāk īstas kibervētras. Tieši šādu skatījumu piedāvā CERT.LV veidotie “kiberlaikapstākļu” pārskati, kas tika apspriesti radio SVH raidījumā “Kiberpēdas”, kurā piedalījās CERT.LV kiberdrošības analītiķe Dace Bulte.
"Kiberlaikapstākļi" ir ikmēneša pārskats par iepriekšējā mēneša aktuālākajām krāpniecības shēmām digitālajā vidē. Tajā tiek apkopota informācija par izplatītākajiem kiberuzbrukumiem, krāpnieku izmantotajām metodēm un jaunākajām tendencēm kiberkrāpniecībā. Šāds pārskats palīdz saprast, kādi riski konkrētajā periodā dominējuši un kam lietotājiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai pasargātu sevi digitālajā vidē.
Krāpniecības gadījumu skaits pieaug, tie kļūst arvien sarežģītāki un mērķtiecīgāki. Krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu un psiholoģiskas manipulācijas, lai ietekmētu cilvēkus, radot steidzamības sajūtu, bailes vai uzticēšanos. Būtiska tendence bija viltotu saišu izplatīšana, izmantojot meklētājprogrammu reklāmas. Lietotāji, meklējot, piemēram, banku vai valsts iestāžu lapas, nereti uzklikšķina uz pirmā rezultāta, kas patiesībā var būt krāpnieciska vietne.
Joprojām plaši izplatītas ir investīciju krāpšanas shēmas. Cilvēki tiek vilināti ieguldīt līdzekļus viltus platformās, bieži izmantojot sabiedrībā atpazīstamu personu tēlus, lai radītu uzticamības iespaidu. Pēc sākotnējiem zaudējumiem krāpnieki nereti atkārtoti sazinās ar jau apkrāptajiem, šoreiz uzdodoties par finanšu “speciālistiem” vai “konsultantiem”, kuri sola palīdzēt atgūt zaudēto. Par šo šķietamo palīdzību tiek prasīta papildu samaksa, tādējādi upuris tiek apkrāpts vēlreiz.
Ne mazāk bīstamas ir arī tehniskās manipulācijas. Piemēram, lietotāji var saņemt viltus sistēmas paziņojumus ar instrukcijām, kuras izpildot, paši neapzināti instalē ļaunatūru. Līdzīgi riski pastāv, lejupielādējot programmatūru no viltotām vietnēm, kas vizuāli līdzinās oriģinālajām.
Papildus tam joprojām notiek arī pakalpojumu atteices (DDoS) uzbrukumi, kuru mērķis ir pārslogot sistēmas un padarīt tās nepieejamas. Šādi uzbrukumi bieži vērsti pret svarīgiem valsts vai sabiedriskiem pakalpojumiem. Lai gan aizsardzības sistēmas kļūst arvien efektīvākas, risks saglabājas.
Svarīgs apdraudējums ir arī lietotāju kontu pārņemšana, piemēram, saziņas platformās. Krāpnieki, uzdodoties par atbalsta dienestiem, izvilina autentifikācijas kodus un iegūst piekļuvi kontiem. Tāpat bīstami ir aizmirsti un neizmantoti konti, kas var kļūt par vieglu mērķi uzbrucējiem.
Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas, izšķiroša nozīme ir tam, kā tās tiek izmantotas. Tāpēc galvenais drošības faktors ir pats lietotājs un viņa rīcība. Svarīgi ievērot vienkāršu principu: nesteigties, iepauzēt un rūpīgi pārbaudīt informāciju. Kritiskā domāšana joprojām ir visefektīvākā aizsardzība, kas palīdz izvairīties no lielākās daļas digitālo apdraudējumu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
Digitālā pasaule šodien līdzinās laikapstākļiem – reizēm valda miers un “spīd saule”, bet citreiz uznāk īstas kibervētras. Tieši šādu skatījumu piedāvā CERT.LV veidotie “kiberlaikapstākļu” pārskati, kas tika apspriesti radio SVH raidījumā “Kiberpēdas”, kurā piedalījās CERT.LV kiberdrošības analītiķe Dace Bulte.
"Kiberlaikapstākļi" ir ikmēneša pārskats par iepriekšējā mēneša aktuālākajām krāpniecības shēmām digitālajā vidē. Tajā tiek apkopota informācija par izplatītākajiem kiberuzbrukumiem, krāpnieku izmantotajām metodēm un jaunākajām tendencēm kiberkrāpniecībā. Šāds pārskats palīdz saprast, kādi riski konkrētajā periodā dominējuši un kam lietotājiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai pasargātu sevi digitālajā vidē.
Krāpniecības gadījumu skaits pieaug, tie kļūst arvien sarežģītāki un mērķtiecīgāki. Krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu un psiholoģiskas manipulācijas, lai ietekmētu cilvēkus, radot steidzamības sajūtu, bailes vai uzticēšanos. Būtiska tendence bija viltotu saišu izplatīšana, izmantojot meklētājprogrammu reklāmas. Lietotāji, meklējot, piemēram, banku vai valsts iestāžu lapas, nereti uzklikšķina uz pirmā rezultāta, kas patiesībā var būt krāpnieciska vietne.
Joprojām plaši izplatītas ir investīciju krāpšanas shēmas. Cilvēki tiek vilināti ieguldīt līdzekļus viltus platformās, bieži izmantojot sabiedrībā atpazīstamu personu tēlus, lai radītu uzticamības iespaidu. Pēc sākotnējiem zaudējumiem krāpnieki nereti atkārtoti sazinās ar jau apkrāptajiem, šoreiz uzdodoties par finanšu “speciālistiem” vai “konsultantiem”, kuri sola palīdzēt atgūt zaudēto. Par šo šķietamo palīdzību tiek prasīta papildu samaksa, tādējādi upuris tiek apkrāpts vēlreiz.
Ne mazāk bīstamas ir arī tehniskās manipulācijas. Piemēram, lietotāji var saņemt viltus sistēmas paziņojumus ar instrukcijām, kuras izpildot, paši neapzināti instalē ļaunatūru. Līdzīgi riski pastāv, lejupielādējot programmatūru no viltotām vietnēm, kas vizuāli līdzinās oriģinālajām.
Papildus tam joprojām notiek arī pakalpojumu atteices (DDoS) uzbrukumi, kuru mērķis ir pārslogot sistēmas un padarīt tās nepieejamas. Šādi uzbrukumi bieži vērsti pret svarīgiem valsts vai sabiedriskiem pakalpojumiem. Lai gan aizsardzības sistēmas kļūst arvien efektīvākas, risks saglabājas.
Svarīgs apdraudējums ir arī lietotāju kontu pārņemšana, piemēram, saziņas platformās. Krāpnieki, uzdodoties par atbalsta dienestiem, izvilina autentifikācijas kodus un iegūst piekļuvi kontiem. Tāpat bīstami ir aizmirsti un neizmantoti konti, kas var kļūt par vieglu mērķi uzbrucējiem.
Tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas, izšķiroša nozīme ir tam, kā tās tiek izmantotas. Tāpēc galvenais drošības faktors ir pats lietotājs un viņa rīcība. Svarīgi ievērot vienkāršu principu: nesteigties, iepauzēt un rūpīgi pārbaudīt informāciju. Kritiskā domāšana joprojām ir visefektīvākā aizsardzība, kas palīdz izvairīties no lielākās daļas digitālo apdraudējumu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.