Viltus darba sludinājumi (angliski “recruitment scam”) ir viens no krāpniecības veidiem. Tas var būt gan kā vilinošs darba sludinājums sociālajos medijos – piemēram, Facebook, gan kā tieša cilvēka uzrunāšana caur WhatsApp ziņām vai SMS. Viltus darba piedāvājumi bieži ir ar kopīgām iezīmēm – tiek piedāvāts strādāt pavisam nedaudz un “no mājām”, taču solītā alga bieži vien ir fantastiski augsta attiecībā pret prasīto ieguldījumu. Pārsvarā netiek prasīta ne īpaša izglītība, ne specifiskas iemaņas vai pieredze. Šie jau būtu vismaz divi aspekti, kam jāpievērš uzmanība. Mēdz būt arī gadījumi, ka, lai pieteiktos vai reģistrētos darbam, krāpnieki aicina tiešsaistē aizpildīt it kā pieteikuma anketu, kurā tiek prasīta sensitīva informācija, ko normāli darba devējs nekad neprasītu, piemēram, tiek lūgts iesūtīt pases datus vai apstiprināt identitāti, reģistrējoties savā interneta bankā utt. Kam vēl būtu jāpievērš uzmanība, un ko darīt gadījumos, kad esat noticējis krāpniekiem? Par to video ierakstā stāsta CERT.LV informācijas sistēmu drošības analītiķe Dana Ludviga.
Pievienotais video tapis ierakstu sērijā - Patiesība par meliem, kas ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un informētību par melu izplatīšanas tehnoloģijām internetā. Projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
Viltus darba sludinājumi (angliski “recruitment scam”) ir viens no krāpniecības veidiem. Tas var būt gan kā vilinošs darba sludinājums sociālajos medijos – piemēram, Facebook, gan kā tieša cilvēka uzrunāšana caur WhatsApp ziņām vai SMS. Viltus darba piedāvājumi bieži ir ar kopīgām iezīmēm – tiek piedāvāts strādāt pavisam nedaudz un “no mājām”, taču solītā alga bieži vien ir fantastiski augsta attiecībā pret prasīto ieguldījumu. Pārsvarā netiek prasīta ne īpaša izglītība, ne specifiskas iemaņas vai pieredze. Šie jau būtu vismaz divi aspekti, kam jāpievērš uzmanība. Mēdz būt arī gadījumi, ka, lai pieteiktos vai reģistrētos darbam, krāpnieki aicina tiešsaistē aizpildīt it kā pieteikuma anketu, kurā tiek prasīta sensitīva informācija, ko normāli darba devējs nekad neprasītu, piemēram, tiek lūgts iesūtīt pases datus vai apstiprināt identitāti, reģistrējoties savā interneta bankā utt. Kam vēl būtu jāpievērš uzmanība, un ko darīt gadījumos, kad esat noticējis krāpniekiem? Par to video ierakstā stāsta CERT.LV informācijas sistēmu drošības analītiķe Dana Ludviga.
Pievienotais video tapis ierakstu sērijā - Patiesība par meliem, kas ir SIF/MAF atbalstīts projekts, kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un informētību par melu izplatīšanas tehnoloģijām internetā.
Projektu finansē "Mediju atbalsta fonds" no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Patiesība par meliem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".