#digiTuvi StarFM rubrika | #7 sērija – Mīti un patiesība par DNS ugunsmūri
Mūsdienās digitālā drošība ir kļuvusi par tikpat svarīgu jomu kā fiziskā veselība. StarFM raidījuma #digiTuvi 6. sezonas 7. sērijā viesojās CERT.LV kiberdrošības eksperts Armīns Palms, kurš stāstīja par bezmaksas aktīvās aizsardzības rīku “DNS ugunsmūris” – risinājumu, kas palīdz pasargāt Latvijas iedzīvotājus no krāpnieciskām vietnēm, vienlaikus kliedējot arī populārākos ar šo rīku saistītos mītus.
DNS ugunsmūri iespējams uzstādīt gan Android un iPhone telefonos, gan datoros un pat rūteros. Tas nozīmē, ka ar tā palīdzību iespējams aizsargāt arī citas ierīces, sākot no televizora un beidzot ar viedajām sadzīves ierīcēm. CERT.LV eksperts uzsvēra, ka šodien gandrīz jebkura internetam pieslēgta ierīce var kļūt par potenciālu uzbrukuma mērķi.
Raidījumā tika apspriesti arī populāri mīti. Viens no izplatītākajiem, ka DNS ugunsmūris “apēd” telefona bateriju. Armīns Palms norādīja, ka tā nav taisnība, jo lietotne darbojas fonā un patērē minimālus resursus. Par to katrs var pārliecināties, apskatot savus telefona iestatījumus.
Lietotāji, aplūkojot atvairījumu statistiku, bieži pamana lielu skaitu bloķētu pieprasījumu no Yandex servisiem. CERT.LV skaidro, ka šie servisi apkopo datus par cilvēku interneta lietošanas paradumiem. Respektīvi, kad cilvēks apmeklē kādu mājaslapu, bieži vien tajā darbojas nelielu papildu programmu - skriptu, kas apkopo statistiku par apmeklētājiem. Viens no šādiem rīkiem ir Yandex, kas ir Krievijas uzņēmuma analītikas sistēma, līdzīga kā Google Analytics. To izmanto, lai redzētu, cik cilvēku ienāk lapā, ko viņi klikšķina, cik ilgi uzturas un kādas sadaļas skatās u.tml.
Problēma ir tajā, ka šie dati tiek sūtīti uz Krievijas serveriem. Pat, ja lietotājs pats nekad nav apmeklējis yandex.ru, viņa telefons vai dators var automātiski “sazināties” ar Yandex serveriem, jo kādā Latvijas vai ārvalstu mājaslapā ir iestrādāts šis statistikas rīks. Bloķējot šādus pieprasījumus, tiek samazināta iespēja vākt informāciju, ko vēlāk var izmantot propagandai vai krāpniecībai.
Vēl viens mīts par DNS ugunsmūri ir saistīts ar lietotāju privātumu. Tas pasargā lietotājus no viltus lapām, krāpnieciskām tirdzniecības platformām, vīrusus izplatošas vietnēm u.tml. Lietotnei nav piekļuves tiesību īsziņām, e-pastiem fotogrāfijām, kā arī tā neseko līdzi tam, kādas lapas apmeklējat. Tā pārbauda tikai DNS pieprasījumus un salīdzina tos ar kaitīgo domēnu sarakstu.
Ja tiek pamanīta aizdomīga vietne, aicinām ziņot CERT.LV (https://cert.lv/lv/kontakti ), tādējādi varam uzlabot kopējo digitālo drošību Latvijā. Reakcijas ātrums ir būtisks, svarīgi, lai kaitīgas vietnes, pēc to identificēšanas, tiktu bloķētas pēc iespējas ātrāk, lai mazāks cilvēku tiktu pakļauti potenciālajam riskam.
DNS ugunsmūri var dēvēt arī par sava veida Latvijas veiksmes stāstu kiberdrošībā. Lietotni jau izmanto vairāk nekā 84 tūkstoši cilvēku, un tās kvalitāte tiek salīdzināta ar ārvalstu risinājumiem. Turklāt šis produkts ir pilnīgi bez maksas, jo tā mērķis nav peļņa, bet gan drošāka digitālā vide Latvijas iedzīvotājiem. Vairāk par DNS ugunsmūri var uzzināt, apmeklējot https://dnsmuris.lv/.
Mūsdienās digitālā drošība ir kļuvusi par tikpat svarīgu jomu kā fiziskā veselība. StarFM raidījuma #digiTuvi 6. sezonas 7. sērijā viesojās CERT.LV kiberdrošības eksperts Armīns Palms, kurš stāstīja par bezmaksas aktīvās aizsardzības rīku “DNS ugunsmūris” – risinājumu, kas palīdz pasargāt Latvijas iedzīvotājus no krāpnieciskām vietnēm, vienlaikus kliedējot arī populārākos ar šo rīku saistītos mītus.
DNS ugunsmūri iespējams uzstādīt gan Android un iPhone telefonos, gan datoros un pat rūteros. Tas nozīmē, ka ar tā palīdzību iespējams aizsargāt arī citas ierīces, sākot no televizora un beidzot ar viedajām sadzīves ierīcēm. CERT.LV eksperts uzsvēra, ka šodien gandrīz jebkura internetam pieslēgta ierīce var kļūt par potenciālu uzbrukuma mērķi.
Raidījumā tika apspriesti arī populāri mīti. Viens no izplatītākajiem, ka DNS ugunsmūris “apēd” telefona bateriju. Armīns Palms norādīja, ka tā nav taisnība, jo lietotne darbojas fonā un patērē minimālus resursus. Par to katrs var pārliecināties, apskatot savus telefona iestatījumus.
Lietotāji, aplūkojot atvairījumu statistiku, bieži pamana lielu skaitu bloķētu pieprasījumu no Yandex servisiem. CERT.LV skaidro, ka šie servisi apkopo datus par cilvēku interneta lietošanas paradumiem. Respektīvi, kad cilvēks apmeklē kādu mājaslapu, bieži vien tajā darbojas nelielu papildu programmu - skriptu, kas apkopo statistiku par apmeklētājiem. Viens no šādiem rīkiem ir Yandex, kas ir Krievijas uzņēmuma analītikas sistēma, līdzīga kā Google Analytics. To izmanto, lai redzētu, cik cilvēku ienāk lapā, ko viņi klikšķina, cik ilgi uzturas un kādas sadaļas skatās u.tml.
Problēma ir tajā, ka šie dati tiek sūtīti uz Krievijas serveriem. Pat, ja lietotājs pats nekad nav apmeklējis yandex.ru, viņa telefons vai dators var automātiski “sazināties” ar Yandex serveriem, jo kādā Latvijas vai ārvalstu mājaslapā ir iestrādāts šis statistikas rīks. Bloķējot šādus pieprasījumus, tiek samazināta iespēja vākt informāciju, ko vēlāk var izmantot propagandai vai krāpniecībai.
Vēl viens mīts par DNS ugunsmūri ir saistīts ar lietotāju privātumu. Tas pasargā lietotājus no viltus lapām, krāpnieciskām tirdzniecības platformām, vīrusus izplatošas vietnēm u.tml. Lietotnei nav piekļuves tiesību īsziņām, e-pastiem fotogrāfijām, kā arī tā neseko līdzi tam, kādas lapas apmeklējat. Tā pārbauda tikai DNS pieprasījumus un salīdzina tos ar kaitīgo domēnu sarakstu.
Ja tiek pamanīta aizdomīga vietne, aicinām ziņot CERT.LV (https://cert.lv/lv/kontakti ), tādējādi varam uzlabot kopējo digitālo drošību Latvijā. Reakcijas ātrums ir būtisks, svarīgi, lai kaitīgas vietnes, pēc to identificēšanas, tiktu bloķētas pēc iespējas ātrāk, lai mazāks cilvēku tiktu pakļauti potenciālajam riskam.
DNS ugunsmūri var dēvēt arī par sava veida Latvijas veiksmes stāstu kiberdrošībā. Lietotni jau izmanto vairāk nekā 84 tūkstoši cilvēku, un tās kvalitāte tiek salīdzināta ar ārvalstu risinājumiem. Turklāt šis produkts ir pilnīgi bez maksas, jo tā mērķis nav peļņa, bet gan drošāka digitālā vide Latvijas iedzīvotājiem. Vairāk par DNS ugunsmūri var uzzināt, apmeklējot https://dnsmuris.lv/.