Nelegāls saturs internetā – kas tas ir un ko es varu darīt?

2011. gadā internetu izmanto 67,8%1 Latvijas iedzīvotāju. Mūsdienās interneta izmantošana ir ļoti daudzu cilvēku ikdiena, un interneta lietotāju skaits pasaulē sasniedz 2,095,006,005 cilvēku jeb 30,2%2 pasaules iedzīvotāju. Katru dienu internetā tiek reģistrētas miljoniem jaunas mājas lapas, un arī miljoniem mājas lapas tiek dzēstas. Internetā nepastāv valstu ģeogrāfiskās robežas, un Latvija nav Ķīna vai Vjetnama, kas internetu cenzē un saviem iedzīvotājiem piedāvā interneta iespējas ierobežotā daudzumā, piemēram, aizliedzot Google programmas darbību vai populārā sociālā tīkla Facebook pieejamību – mums ir pieejams viss no jebkuras pasaules vietas jebkurā laikā.

Taču likumdošana dažādās valstīs ir atšķirīga – kas ir aizliegts vienā valstī, ir atļauts citā, tāpēc arī Latvijā mums var būt pieejams saturs, kas LR normatīvajiem aktiem neatbilst. Tiklīdz tīmekļa vietne tiek uzturēta citā valstī, kur konkrētais saturs tiek uzskatīts par legālu, nodrošināt satura izņemšanu ir praktiski neiespējami. Tīmekļa vietnes saturam ir jāatbilst tās valsts likumdošanai, kurā tīmekļa vietne ir reģistrēta.

Der atcerēties, ka ne vienmēr domēna vārds, kurš tiek izmantots vietnes adresei, norāda uz valsti, kurā lapa reģistrēta, tāpat arī tas, ka lapas saturs ir konkrētajā valodā, nenozīmē, ka vietne ir reģistrēta valstī, kuras valodā tā pieejama.

Katrā valstī ierobežojumi vietnes saturam ir atšķirīgi, tā, piemēram, kaut vai mūsu kaimiņvalstī ir aizliegts uzturēt tīmekļa vietnes, kas satur pornogrāfiska satura materiālus. Lietuvā ir atļauta tikai erotika, un ir izveidota īpaša komisija, kas vērtē, vai materiāls ir pornogrāfija vai erotika. Pie mums Latvijā pornogrāfiska satura vietnes drīkst būt, ja vien pirms to apskates ir izvietoti satura un vecumu ierobežojoši brīdinājumi (18+).

Dažādi interneta satura veidi rosina dažādas diskusijas, un katrā pasaules valstī tās ir atšķirīgas un atkarīgas gan no reliģijas, gan valsts un iedzīvotāju kultūras. Vienīgais satura veids, par kura legalitāti visā pasaulē nav diskusiju, ir bērnu seksuālu izmantošanu saturoši materiāli.

Latvijā joprojām tiek lietots termins bērnu pornogrāfija, kas daudzos rada neizpratni par to, kas šajos materiālos ir atainots. Šis materiālu nosaukums ir maldinošs: bērnu pornogrāfiju nekādā veidā nevar saistīt ar pornogrāfiska rakstura materiāliem, kuri ir radīti izklaidei. Bērnu pornogrāfija ir materiāli, kas ataino smagu seksuāla rakstura noziegumu pret bērnu. Materiāli ir nozieguma atainojums, un to pieejamība internetā arī ir noziegums.

Kas ir nelegāls interneta saturs Latvijā?

Par nelegālu interneta saturu un aktivitātēm varam uzskatīt:

  1. pornogrāfiska rakstura materiālusvai informācijas par tādu materiālu pieejamību izplatīšana:
    • kuros attēlota vai aprakstīta bērnu seksuāla izmantošana (bērnu pornogrāfija; bērns ir persona līdz 18 gadu vecumam vai persona, kas izskatās kā bērns);
    • kuros aprakstīta vai attēlota dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā (zoofilija, nekrofilija);
    • kuros attēlota vai aprakstīta dzimumtieksmes apmierināšana vardarbīgā veidā, brutalitāte dzimumattiecībās (sadistiskas un mazohistiskas darbības);
    • nenosakāmam saņēmēju lokam vai, ja nav saņemta adresāta piekrišana vai nenodrošinot iespēju atteikties no turpmākiem sūtījumiem un saņēmēja brīdināšanu par to, ka attiecīgajam materiālam ir pornogrāfisks raksturs;
  2. uz pedofiliju (mazgadīgo seksuāla izmantošana) mudinoši vai pedofiliju popularizējoši izteikumi, attēli, video u.c. materiāli vai norādes uz mājas lapām, kur šāda informācija ir pieejama;
  3. seksuālo pakalpojumu sniegšanas (prostitūcijas) reklāma internetā;
  4. mudināšana uz prostitūciju, pedofiliju, vardarbību vai piedalīšanos citās nelikumīgās aktivitātēs (vervēšana);
  5. nepilngadīgu personu pamudināšana iesaistīties seksuāla rakstura darbībās vai pamudināšana tikties ar mērķi izdarīt seksuālas darbības vai stāties dzimumattiecībās neatkarīgi no veida, kādā pamudinājums izteikts;
  6. uz rasismu, genocīdu mudinoša informācija, rasu naida kurināšana, rasistiski attēli, klaja apvainošana, mudināšana pievienoties kādam rasistiski noskaņotam grupējumam, diskriminācija pēc etniskās piederības, norāde uz saiti, kurā ir pieejami rasistiski materiāli, šādas informācijas reklamēšana;
  7. kiberterorizēšana (iebiedēšana, izmantojot internetu) - elektronisko informācijas un komunikācijas līdzekļu, piemēram, elektroniskā pasta, tiešsaistes ziņojumapmaiņas, teksta īsziņu, mobilo tālruņu un neslavu ceļošu tīmekļa lapu izmantošanu nolūkā iebiedēt vai citādi ietekmēt, vai mocīt personu vai personu grupu, izmantojot personiskus uzbrukumus vai citas iespējas;
  8. savienojuma falsifikācija (pikšķerēšana) - mēģinājumus krāpnieciskā ceļā iegūt slepenu informāciju, piemēram, paroles un kredītkaršu informāciju, uzdodoties par uzticamu personu vai uzņēmumu it kā oficiālā elektroniskā komunikācijā, piemēram, elektroniskajā pastā vai tiešsaistes ziņojumapmaiņā.

Ko es varu darīt?

Jau 4 gadus Latvijā darbojas ziņojumu līnija par pārkāpumiem internetā, kur ikvienam interneta lietotājam ir iespējams anonīmi ziņot par atklātiem pārkāpumiem internetā. Ziņojumu līnija pieejama mājas lapā: http://www.drossinternets.lv/page/3

Ziņojumi tiek apstrādāti sadarbībā ar Valsts Policiju atbilstoši LR normatīvajiem aktiem. Ziņojumu līnija ir starptautiskās INHOPE asociācijas biedrs, kas nodrošina cīņu pret nelegālu interneta saturu, īpaši, bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem, visā pasaulē. Vairāk par INHOPE asociāciju: www.inhope.org

Tāpēc, ja jūs pamanāt internetā saturu, kuram pēc jūsu domām tur nevajadzētu atrasties, labāk par to ziņot, jo nelegālais saturs pats par sevi neziņos. Ziņojot jūs nodrošināsiet, ka interneta vide paliek drošāka, cietušajām personām tiek sniegta palīdzība un vainīgie tiek saukti pie atbildības.

Net-Safe Latvia Drošāka interneta centra darbības ietvaros sadarbībā ar Valsts Policiju ir tapis normatīvo aktu apkopojums, kas attiecināms uz interneta vidē izdarītiem noziegumiem. Tas pieejams mājas lapā: http://www.drossinternets.lv/page/242

Net-Safe Latvia Drošāka interneta centrs, info@drossinternets.lv, www.drossinternets.lv